Kāpēc ar pozitīvu afirmēšanu ne vienmēr pietiek?

Brīdī, kad tu afirmē to, ko vēlies piedzīvot kā realitāti savā dzīvē – piemēram, “es esmu bagāts” –, bet iekšējā balss turpina iebilst un rada pretestības sajūtu, tas norāda uz konfliktu starp jauno apgalvojumu un esošo pārliecību sistēmu.

Jebkura pārliecība – pozitīva vai negatīva – nav viens teikums. Tā nav tikai frāze “es esmu”. Tā ir pārliecību sistēma, kas balstīta pieredzēs, nozīmēs un atkārtoti nostiprinātos neironu savienojumos. Tie filtrē to, ko tu pamani, kā interpretē notikumus un kā tu redzi sevi un pasauli.

Tieši tāpēc cilvēks var darīt “pareizās lietas” – afirmēt, analizēt sevi, izvirzīt mērķus – un vienlaikus just, ka kaut kas iekšēji turpina vilkt atpakaļ. Kamēr jaunais apgalvojums nav nostiprināts identitātes līmenī, vecā struktūra turpina meklēt sev apstiprinājumu.

Lai šo pretestības sajūtu padarītu saprotamu, ierakstīju 20 minūšu podkāsta epizodi, kurā padziļināti skaidroju:

• kas veido cilvēka identitāti,

• kā veidojas pārliecības un kā tās mainīt, izprotot neiroplastiskumu un jaunu neironu savienojumu veidošanu,

• kā veidot afirmācijas tā, lai tās prāts tās uzņemtu,

• un kāpēc mainīts apziņas stāvoklis ļauj šo procesu padarīt dziļāku un ātrāku

Ja tev ir svarīgi saprast ne tikai ko domāt, bet kā notiek pārliecību maiņa identitātes līmenī, šī epizode iedos gan skaidrojumu, gan praktiskus soļus, ko vari sākt pielietot jau šodien.

🎧 Noklausies podkāstu šeit: KLAUSĪTIES