Par HIPNOZI - rakst veidots žurnālam ''Kā būt laimīgai'' (teksts saīsināts)

Raksts par hipnozi žurnālam ''Kā būt Laimīgai'' / Lita Rivo

Toreiz manā redzeslokā nonāca grāmata, kas kļuva par pagrieziena punktu manai turpmākajai dzīvei un arī karjeras izvēlei. Tā bija Maikla Ņūtona grāmata “Dvēseļu ceļojums”, kurā aprakstīti vairāki desmiti hipnozes sesiju, kurās cilvēki piekļūst dvēseles stāvoklim, iepriekšējām dzīvēm un tam, kas notiek pēc nāves. Es to lasīju un raudāju. Šķita, ka ķermenis un kaut kas dziļāks manī dziedinās. Tā bija pirmā reize manos 35 gados, kad es ar sevi sajutos mājās.

Un pie manis atnāca ķermeniska epifānija – dzīves jēga ir pašā dzīvē, un mans uzdevums ir paņemt no dzīves pieredzēm spēku, kas atver sirdi un prātu.

Pēc šīs grāmatas izlasīšanas mani sāka urdīt jautājums – kas ir šis šķietami maģiskais stāvoklis, kurā iespējams piekļūt tik dziļai informācijai? Es sāku interesēties par to, kas notiek hipnozē, iedziļinājos emociju un dzīves pieredzes nozīmē un sāku pētīt, kādu lomu pati savā dzīvē spēlēju. Tā kļuva par manu dziļi personīgo un profesionālo meklējumu sākumu.

Hipnoze pati par sevi nav tikai instruments – tā ir stāvoklis, kas var būt atjaunojošs, jo smadzeņu darbībā pāriet alfa un teta viļņu aktivitātē, kas saistīta ar relaksāciju, iekšēju mieru un miega agrīnajām fāzēm. Šāda viļņu dinamika palīdz ķermenim pāriet parasimpātiskajā režīmā, mazinot stresa ietekmi un uzlabojot pašregulācijas spējas.

Tomēr, tāpat kā klusums pats par sevi vēl nav mūzika, arī hipnotisks stāvoklis pats par sevi vēl nav metode. Tas ir kā balta lapa, uz kuras iespējams rakstīt. Lapa pati par sevi nerisina problēmas – viss ir atkarīgs no tā, ko uz tās uzrakstīs.

Lai arī garīgā hipnoterapija ir bijusi ievērojams pavērsiens manā ceļā, esmu novērojusi, ka pastāv smalka robeža. Iegūtā informācija var dziedināt, bet tikpat labi – barot EGO.

Ja cilvēks netiek galā ar esošās dzīves izaicinājumiem, tad dvēseles vecums vai iepriekšējo dzīvju pieredzes nevar aizstāt atbildības uzņemšanos par šeit un tagad. Tie var dot izpratni par sajūtām, bet nevar kļūt par attaisnojumu stagnācijai vai izvairīšanās mehānismu.

Bieži vien sesijās cilvēki spēj atcerēties emocionālas pieredzes, kas uztvertas agrā vecumā vai pat mātes vēderā. Hipnozē, kurā prāts kļūst plastiskāks un atvērts iekšējam dialogam, mēs varam piekļūt šīm agrīnajām sajūtām – ne vien lai tās saprastu, bet lai mainītu to nozīmi un pārveidotu to, kā mēs tās šodien sevī nesam.

Hipnoze pati par sevi nav metode, bet gan apzināti ierosināts mainītas apziņas stāvoklis, kurā mēs neapzināti ieejam pat vairākas reizes dienā.

Tas ir stāvoklis, kurā robeža starp apziņu un zemapziņu kļūst plānāka. Pēkšņi pamani, ka ir pazudusi laika sajūta vai esi tik ļoti iegrimis procesā, ka pat nedzirdi, ka tevi kāds uzrunā. Cilvēks saglabā kontroli un vienlaikus atveras jaunai informācijai – gan tam, ko prāts uzņem, gan tam, kas noglabāts dziļākajos zemapziņas nostūros.

Hipnoze nav prāta atslēgšana – tā ir prāta atvēršana. Tā palīdz apiet skaļo, skeptisko iekšējo balsi, kas nemitīgi komentē un kritizē, un ļauj piekļūt dziļākam slānim – mūsu zemapziņai, kurā glabājas agrīnas sajūtas, pārliecības, pieredzes un neapzināti secinājumi. Ar šo informāciju ir iespējams strādāt – pārskatīt, saprast, transformēt.

Tas, kas atšķiras, ir hipnotiskajā stāvoklī pielietotās metodes – katra no tām ir kā atslēga uz zemapziņas durvīm.

• Klasiskā hipnoze ir tiešā atslēga – strādā ar konkrētiem ieteikumiem un mērķi.

• Eriksona metode ir poētiska atslēga – apiet apziņas pretestību un ļauj zemapziņai radīt jaunu skatījumu.

• Regresija ļauj atgriezties laikā šajā dzīvē un meklēt pirmnotikumu, kas veidojis pārliecību, ieradumu vai emociju modeli.

• Analītiskā hipnoze strādā kā detektīvs – ļauj ieraudzīt, kā notikumi, sajūtas un domas savijas kopā.

Pieredzējuši praktiķi integrē hipnozes principus ar citām pieejām, piemēram CBT vai NLP. RTT apvieno regresiju, klasisko un Eriksona hipnozi, kā arī modernās psiholoģijas atziņas par pārliecību veidošanos. Tā palīdz saprast, no kurienes nāk konkrēta izjūta, ieradums vai iekšējais konflikts, un pārvērst to. /Visu rakstu meklē žurnālā ''Kā būt laimīgai'' rudens izdevumā, 2025/